Cilvēki neārstējas
Ikmēneša līdzmaksājums par valsts kompensējamajiem medikamentiem 18% pacientu veido pat 30% un vairāk procentu no viņu ikmēneša ienākumiem, liecina Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" veiktā aptauja šā gada martā.
Pētījums atklāj, ka 55% pacientu ar hroniskajām slimībām ģimenes ienākumi ir nepietiekami, lai segtu ārstēšanās izdevumus: 34% pacientu atzīst, ka trūkst līdzekļu medikamentu iegādei, 31% - lai ārstētos slimnīcā, savukārt 20% norāda, ka viņiem trūkst naudas analīžu un citu izmeklējumu veikšanai. Lai risinātu šo situāciju, 32% retāk apmeklē ārstu, savukārt 27% nepērk visas ārsta izrakstītās zāles.
Visbiežāk naudas medikamentiem pietrūkst cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gada gājuma cilvēkiem – pensionāriem. Tomēr arī strādājošo vidū ir tādi, kuriem pietrūkst naudas, lai iegādātos visus izrakstītos valsts kompensētos medikamentus. Ja pensionāri norāda, ka apmaksāt zāles palīdz radinieki, tad strādājošie biežāk atsakās no ārstu apmeklējuma, plānveida ārstēšanās slimnīcā vai nepērk visas izrakstītās zāles.
55% aptaujāto pacientu atzīst, ka viņu veselības stāvoklis pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos, savukārt 2% pacientu medikamentozās ārstēšanās samazinājums veicinājis jaunu slimību rašanos.
Atbildot uz jautājumu, kādiem jābūt valdības lēmumiem, lai uzlabotu pacientu medicīnisko aprūpi, 34% ierosina samazināt līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā, savukārt 61% domā, ka nepieciešamas komplekss medicīnisko pakalpojumu pieejamības problēmas risinājums - jānodrošina kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma daļa vismaz 2009. gada I ceturkšņa līmenī, jānodrošina visu recepšu zāļu kompensācija 80% līmenī, jāpaplašina diagnožu skaits, kuru ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti, jāsamazina līdzmaksājums par ārsta apmeklējumu un ārstēšanos slimnīcā.
"Kā apliecina pētījums, daudzi cilvēki, taupot naudu, neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus un līdz ar to iegūst hroniskas slimības, kas vēlāk prasa no valsts ievērojamus papildu līdzekļu to ārstēšanai, kā arī palielina valsts neatliekamās palīdzības izmaksas. Recepšu medikamentozās ārstēšanas nodrošināšana kļūst īpaši būtiska tieši šobrīd, kad ļoti lielai sabiedrības daļai trūkt naudas. Tās taupīšana uz veselības rēķina šodien radīs būtisku izdevumus rīt. Turklāt vērojama tendence, ka cilvēki ne tikai neatļaujas apmeklēt ārstu, bet arī cenšas taupības nolūkos medikamentus aizstāt ar pārtikas piedevām, kurām nav nekāda ārstnieciskā efekta," saka "Sustento" valdes locekle Iveta Neimane.
Organizācija arī norāda, ka valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80% no kopējā zāļu tirgus. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs – vidēji 224 lati gadā, uzsver "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
"Sustento" aptauja veikta martā visos Latvijas reģionos, pēc nejaušības principa aptaujājot poliklīniku un veselības centru apmeklētājus. 17 % respondentu ir vecumā līdz 40 gadiem, 40% – vecumā no 40 līdz 50 gadiem, 32% – vecāki par 70 gadiem. 35% aptaujāto strādā, savukārt 65% ir pensionāri vai saņem invaliditātes pensijas.
Delfi
