Man ir 57. Un es vairs nejūtu dzīves garšu. Nav motivācijas dzīvot. Nav mērķa.
Pēdējos 20 gadus es atceros kā nemainīgu cīņu par izdzīvošanu. Klupienus, kritienus un pacelšanos. Un pēc pēdējā kritiena celties vairs negribās. Varbūt vēl mēģināt rāpot uz priekšu? Bet kāpēc? |
|
